Seno latviešu kalendārs

kjeeninjsj_Daavids (2012-08-06 03:36)      Senlatviešu kalendārs, ja kāds to veido būtu jāuzskata par romantisku, gribētu un tomēr fikciju, jo esosjais folklooras un archeoolgjijas materiāls liek domāt ka latviesjiem [ciltīm no kurām vēlāk attīstījās etnoss] bija cikliskaaa laika izpratne, uztvere, kas nez vai pārsniedza viena vai dažu gadu ciklu, varbūt 2 paaudzju, proti lineārā laika uztveere nāk ar kristietību un jau kalendāru no ārpuses. .. . .esosjie mēģinājumi radīt latviesju kalendāru tomēr būtu jāuzskata par daiļliteratūru, jaunradi. . kad tulko vienu vai otru fragmentu, it bieži novados [522? ] lokāli pastaaveejusju vai pat nejausju kā vistautiski pastaaveejusju. .. .bet lai nejmaas ļautiņi, gribās mums tomēr būt krutakiem par maijiem :D

kjeeninjsj_Daavids (2012-08-06 03:49)      Proti, lai radiitu kalendaaru ir jaabuut valstiskam veidojumam ar pietiekosji lieliem resursiem, kura administratiivai paarvaldiibai taads buutu nepieciesjams.. bet lai vadiitu zemkopiibas ciklu vienkaarsjaakajaa versijaa pietiek ar vienu gadu; cilveeka muuzju vrb teiksim ar dazjaam desmitgadeem... skatljvaardu gramatisko formu atlikumi un pasji skaitljvaardi tomeer kaa vairaak aizguvumi arii nerada paticamiibu taadai grandioozai matemaatiskai sisteemai kaa kalendaars..

JurisK (2012-08-06 06:32)      Meeneshu latviskie nosaukumi pastaaveeja un tos arii lietoja. Apmeeraam taadi pat, kaadi veel aizvien ir lietuvieshiem. Nevareeshu gan tagad atcereeties visus, bet mana vecaa radiniece kaadreiz tos man noskaitiija un arii paskaidroja. Jo ljoti daudz kas ir aizmirsts un veel vairaak izniicinaats. Piemeeraam - mezglu raksti. Tie ir reaala latvieshu, baltu cilshu rakstiibas forma. Kaut kad pagaajushaa gadsimta septinjdesmitajos gados to atklaaja etnograafi no Maskavas Lietuvaa pie zemgalju peectechiem. Pat bija fotograafijas zhurnaalaa Vokrug sveta - divi paveci viiri ar dziesmu kamoliem rokaas. Veerojot dabu, arii Sauli un zvaigznes, nepaartraukti daudzu paaudzhu garumaa, noteikti, ka var saskatiit cikliskumu. Pie tam baltu ciltiim tomeer it kaa bija sava kaut kaada gariigaa vismaz virsvadiiba. Varbuut daljeeji izfantazeeta, bet varbuut arii reaala. Karalauchu kriivu kriivs - bija taads, vai nebija? Zini nu! Skaitljvaardi - aizguvumi? No kaa? Taa kaa baltu valodas ir otras vecaakaas indoeiropieshu valodu grupaa, tad vieniigi varbuut no albaanjiem. Jo saskaitiit, vai mamuts jaadala 5 vai 10 daljaas vajadzeeja jau ljoooti sen!:)

JurisK (2012-08-06 06:56)  1   http://www.lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai5.htm Nu redzi, kas meklee, tas arii rod! Tur gan vairaak par Lietuvu, bet tas pats vien apmeeraam ir! Vareetu teikt, ka jautaajums izsmelts - ir arii latvieshiem bijis savs sens un sameeraa preciizs, pie tam krietni savaadaaks kalendaars. Un varbuut pat gadu cikls, kaa kaut kaadaam krietni jaunaakaam ciltiim!:) Par to arii pacelsim, taa teikt, Vairinjas vaardiem - Par lieeeelu Latviju!:)

vnz (2012-08-06 08:36)      http://dievturi.blogspot.com/2010/08/zala-dzilna-jostu-auda-menesi-verdamas.html
Interesanta un savdabīga versija.

fargo (2012-08-06 10:18)      meklēt tādu kalendāro sistēmu, kādu to pazīst tagad, ir bezjēdzīgi. tādas radīšanai nebija priekšnoteikumu, nebja vajadzības.
mezglu raksti nav rakstība, tā ir informācijas apmaiņas sistēma, parasti numeroloģiska uzskaites/ekonomiskas informācijas tālāknodošanas forma(sk. inku kipu(quipu)).
balti(līdz ar slāviem) bija visatpalikušākās no indoeiropiešu ciltīm, visarhaiskākās. par iemeslu tam bija šī atzara dzīvošana mežos, kas nozīmēja indoeiropiešiem tik raksturīgās mobilitātes un tirdzniecības(maiņas) zušanu. domājams, ka šī mežu-purvu cilšu grupa ne tikai neattīstījās līdz ar citām IE grupām, bet degradēja dēļ kontaktu minimizēšanās. IE cilšu grupām bija raksturīga ļoti augsta mobilitāte un saskarsme ar daudzām tautām, kuras parasti bija daudz attīstītākas un deva impulsu kādā reģionā ieceļojušām IE ciltīm pārņemt ne tikai varu(IE bija iebrucēji, visur), bet arī vietējo kultūru, turklāt rakstību jau pazīstošām kultūrām(irāņu-skitu grupas z-indijā vs dravīdi), tuvajos austrumos sarmati-skiti nonāca kontaktā ar senirāņiem-elamiešiem(tiem sava rakstība), ar semītiem(sava rakstība, gan pirmais alfabēts, gan akadiešu-babiloniešu pārņemtā ķīļraksta sistēma), grieķi(jonieši) nonāca kontaktā ar Mīnojiešu civilizāciju(sava rakstība), latīņi u.c. ar etruskiem(sava, no feniķiešiem ņemta rakstība) un visam pa vidu daudzās, nepārtrauktā kustībā esošas ķeltu grupas. un ar ko kontaktā nonāca baltslāvi? ar somugriem. medniekiem-zvejniekiem, vienu no primitīvākajām eiropas kultūrām. turklāt tūkstoš gadus netika līdz jūrai, kas kopa ar dzīvošanu mežu-purvu joslā nozīmē tirdzniecības un kultūras apmaiņas faktisku pārtraukumu pat ar citiem IE. rezultātā stagnācija, arhaiskas zemes apstrādes tehnologijas un par 2500 gadiem atpalikusi kultūra. kāpēc baltu valodas tik tuvas IE pirmvalodai? kontaktu trūkums. un? visvairāk ir zināms par grieķu kalendāru, ir pamats uzskatīt, ka līdzīgs varētu būt bijis arī baltslāviem.

kjeeninjsj_Daavids (2012-08-06 10:21)      Lai sveetiiti tie, kas tic. Tacju dziivot rekontrukcijaas un pienjeemumos ir kaa dziivot muzejaa — vairaak ar skatu atpakalj. Un palieku pie taa, ka latviesju ciltiim [te buus atsjkjiriiba no lietuviesjiem] nau administratiivo resursu ne laiciigaas ne religjiskaas varas aspektaa; arii lielo skaitļu zinjaa [tie buutu diezgan nepieciesjami kalendaaram] mums patruuciigi un nevis tie buutu nozaudeeti bet nebijusji.. par to liecina kaut vai divskaitlja un vrb pat triisskaitlja paradigmas atliekas dziivajaa valodaa,.. proti — ja buutu atiistiita matemaatika, tad deklineesjanai buutu jau jaabuut unificeetai.. galu galaa morfoloogjiskais liimenis liecina par domaasjanas instrumenta treneetiibu un praktisko pielietojamiibu vienam vai otram meerkjim.. tas ir mans viedoklis kaut vrb nau sevisjkji zinaatniski pamatots.. proti praktiskaa zinjaa latviesjiem laika uzskaite gadalaiku ciklaa ir izveidota tacju pluustosja un maz matemaatiska un maz saistiita ar lielajiem astronoomijas faktiem vairaak vadoties no 2 lielo spiideklju Saules un Meeness cikliem. Tas nenoziimee ka nelepojos buut latvietis [spriezjot peec TDZ meees eetiskajaa attiistiiibaa esam taalu prieksjaa apkaarteejai pasaulei tajos laikos] bet manam lepnumam nau vajadziigas falsifikaacijas :D ar taadiem mazveertiibas kompleksiem neslimoju..

nakc (2012-08-06 13:30)      Es savā laikā režisoros par Baltu kalendāru mācījos.

JurisK (2012-08-06 15:24)    1 Atšķirības no tagadējo lietuviešu vai prūšu ciltīm latviešu ciltīm uz brīdi, kad sākās Ziemeļu krusta kari, praktiski nebija nekādas. Kā jau rakstīts tai saitē, ko norādīju - 9 dienu nedēļa, 9 mēnešu gads, pat dienas sadalītas noteiktos laikos, sava veida pulkstenis. Precīzi zināti visi gada cikli, un gan jau arī gadu cikli bijuši. Jaunais gads sācies tagadējā aprillī, mēneši sākušies ar pilnu mēnesi. Viss noticies. Ir saglabājušās arheologjiskas liecības, par tām arī minēts tai vietnē. Jūs tiešām ticat, ka mežoņi varēja pārbraukt gareniski pus Baltijas jūrai un patrenkāt vikingus Dānijā? Vai neattīstītas mežu un purvu ciltis sakaut Polockas kņaza nez cik tur tūkstošu vīru karaspēku pie Daugmales, kur toreiz bija prāva zemgaļu osta? Nemācēja lasīt un rakstīt? Ciki no tiem pašiem teitoņu bruņiniekiem prata lasīt? Kaut arī bija mūki. Labi ja viens no desmit, drīzāk viens no 50. Ar ko tad viņi bija gudrāki? Vienīgi ar karošanas pieredzi, ieročiem un arhitektūru. Tas, protams, daudz ko dod. Un tas deva to, ka baltu tautu kultūra, kaada viņa veidojās gadsimtiem, dažu simtu gadu laikā tika iznīcināta. Un iezemiešiem iestāstīts, ka viņu senči dzīvojuši kokos un pārtikuši no sēnēm. Un tam vēl aizvien daudzi iezemieši tic kā redzams:)

malva (2012-08-06 21:04)      bet, JuriK - visiem tak gribas būt par maijiem, vēl gudrākiem par maijiem un izredzētajiem - un jo īpaši slāviem, ´ebreju tautības iedzīvotājiem´ un viņu krustojumiem ;)

piparbecinja (2012-08-06 21:06)      es gribu ticēt, ka senajiem letiņiem bija visai plašs un precīzs skatījums uz laika skaitīšanu. publika bija sensiblāka, nebija tā notrulinājusies, ka tagad, kad tehnika un plašsaziņas līdzekļi pasaka daudz ko, kas pašiem nemaz nav vajadzīgs, priekšā. Pierādījumu man, protams, nav un būt arī nevar:)

piparbecinja (2012-08-06 21:11)      tas, ka gads sākās aprillī, liekas pat ļoti loģiski, jo pavasaris skaitās gada enerģētiski tukšākais laiks, kad cilvēki biežāk mirī nost. Mūsu laika skaitīšanas sistēmā tāds moments nekā netiek atspoguļots vai akcentēts, tikai pliki cipari.

fargo (2012-08-06 22:06)      JurisK (2012-08-06 15:24)
atpalicība sākās daudz, daudz ātrāk, jau vismaz 5.gs.p.m.ē., kad baltus izspieda no lielākās daļas toreiz apdzīvoto zemju, gan austrumos, gan rietumos un dienvidos, nonākšana polijas un balkrievijas purvos un lietuvas mežos bija rezultāts citu IE cilšu sadursmēm ar baltiem mūsdienu krievijas vidienē, mūsdienu kijevas apgabalā ar slāviem, rietumos ar ģermāņiem mūsdienu berlīnes apgabalā, gan brandenburgā, gan pomerānijā. balti zaudēja vienas zemes pēc otram, līdz bija iespiesti teritorijā, kas bija salīdzinoši maza ar iepriekšējo baltu izplatības areālu. notika ne tikai militāra padzīšana, bet arī asimilācija. kādi šīm neveiksmēm bija iemesli? tiešu liecību neeksistē, ir netiešas liecības un spekulatīvi pieņēmumi. (tikai pārdomām - latvijas teritorijā baltiem nebija nevienas mūra ēkas un tas ir mūsu ēras 11.gs. pirmo mūra nocietinājumu priekš vietejiem uzcēla vācieši, aicinot zviedru mūrniekus - šeit no neviens nemācēja, nekad nebija mācējis. 11 gadsimtā! netieša liecība, ir vērts par to padomāt)
es saprotu, ka ir vajadzība lepoties. ar fantomiem? vajadzētu ar realitāti, velams mūsdienu. neviens tā nepazemo latviešu pašcieņu kā paši latvieši. izdomājumi te nelīdzēs celt pašapziņu. tā ir vēršanās pie miroņiem, turklāt lielā mērā izdomātiem.
ar tik nopietnām demogrāfiskām problēmām, ar kādām sastapsies nākamās divas paaudzes, reti kurš tiek galā. izskatās pēc extinction. nu, manīs... jebkurā gadījumā, ne īsti vai izdomāti kalendāri, ne iedomātas vai īstas 1k gadus vecas uzvaras nelīdzēs.

malva (2012-08-06 22:16)      ´Neviens tā nepazemo latviešu pašcieņu kā paši latvieši´/ nekas tā neceļ nelatviešu pašapziņu kā paši nelatvieši - ar izdomājumiem par latviešiem

sindi (2012-08-07 01:53)  2   Jautājuma uzdevējam ieteiktu papētīt un palasīt senslāvu vēdas! Visi mūsdienu slāvu vēstures traktējumi neiztur nekādu kritiku, jo redz tradicionāli pieņemts ka slāvi ir mežoņi dzīvojoši kokos un baurojuši! Pēdējie faktu lērumi pierāda pavisam ko citu! Pirmkārt pats nosaukums kalendārs nāk no rusu senās civilizācijas tikai viņiem tas saucās "Коляды Дар"! Protams kristietības uzspiešanas laikā sākot no mūsu ēras 988. ebreji nodēvēja to par kalendāru!
Te ir links uz programmu, kura principā ir šis senais kalendārs ciparu formātā!
http://softdesigner.com/kolyadi-dar/kolyadidar.zip
Vienkārši senatnē mēs visi bijām viena tauta ar 100x senākiem dzīvesstāstiem un aprakstiem! Bija viena Eirāzijas nācija!

JurisK (2012-08-07 02:19)    2 Ir pietiekoshi preciizi, ar arheologjiskiem izrakumiem, atklaats baltu celjsh no apm. Iraanas liidz tagadeejaam dziivesvietaam. Cauri Dienvidkrievijai, Ukrainai, paari centraalajai Krievijai, liidz pat Onjegas ezeram, dazhas ciltis nonaaca liidz Baltijas juurai un aizgaaja liidz tagadeejai Vaacijai. Latvijas teritorijaa palika kaadas 4-5 ciltis no visa baltu cilshu leeruma. Tas turpinaajaas vairaakus tuukstoshus gadu. Nevis dazhus simtus pirms Kristus dzimshanas. Par baltu ciltiim jau apmeeraam tagadeejaas dziives vietaas ir zinjas gan griekjiem, gan romieshiem. Arii kaut kaada prechu apmainja notikusi, gan noteikti ar leerumu vidutaaju. Var, protams, pienjemt, kaa to maaca kristiigaas ticiibas sludinaataaji, ka te dziivojushi mezhonji, kuriem krustneshi atnesa gaismu. Un pirms tam viss bija pilniigaa gara tumsiibaa. Pieluudz kokus, akmenjus, zemi, upes? vai tad tie ir nereaalaaki dievi par kaut kaadu augstaako radiibu kaut kur maakonjos? Un bija arii taada radiiba, ar leerumu pavadonju. Tikai neceela muura bazniicas, to vietaa bija dabiigi izveidojushaas sveetvietas. Bija sava ticiibas maaciiba, bija baushlji, jaa, mutvaardu, bet iespeejams, ka tie labaak saglabaajushies kaa vismaz par 1000 gadiem jaunaakaa graamata - biibele. Cik zinu - nav saglabaajushaas lieciibas par baltu kalendaaru tagadeejaa Latvijas teritorijaa. Bet taadas lieciibas preciizu arheologjisko atradumu veidaa ir atrastas Lietuvaa un Pruusijaa. Latvieshi bija vaaji un neattiistiiti? Krieviju mongolji iekaroja dazhu desmitu gadu laikaa, baltu ciltis Latvijas teritorijaa aktiivi pretojaas vairaak kaa simts gadu. Vareno acteku impeeriju sagraava paardesmit viiru zirgos, Latvijai vajadzeeja divus brunjinieku ordenjus ar nepaartrauktu paliidziibu no Rietumeiropas. Tas, ko es te uzrakstiiju, nav fantaazijas lai stiprinaatu manu latviesha patriotismu. Tie ir fakti!

JurisK (2012-08-07 05:02)      Un tagad fantaazijas- Apollons, gudriibas un ziniibu kaa arii skaistuma iemiesojums, dzimis no Letas. Vinja maate dziivojusi taalu ziemeljos un bijusi hiperboriete. Taalas zemes ziemeljos ar iipashaam gudriibaam un speejaam aplaimotas tautas paarstaave. Apolons tur devies katru gadu ciemos. Pirms nedaudz vairaak kaa 800 gadiem baltu kultuuru, vismaz taas redzamo dalju, izniicinaaja. Tikai 800 gadu baltu vairaaku tuukstoshgadu veesturee. Un kas ir teicis, ka patreizeejais cilveeces attiistiibas virziens ir pareizs? Ar nepiepildaamo materiaalo vajadziibu apmierinaashanu novest pasauli liidz saakumstaavoklim. Varbuut nevajadzeeja celt muura cietokshnjus, bet staadiit kokus? Ir pat diezgan pamatoti sociologjijas zinaatnju peetiijumi, ka cilveeku civilizaacija ir vaajpraatiigo, garaa vaajo civilizaacija. Neesmu dievturis un neatbalstu meegjinaajumus atjaunot lielaakoties uz miitiem pamatotu religjiju. Religjija pasaulee ir viena, patiesi religjiozi cilveeki visaa pasaulee ir labi ja dazhi simti. Religjija ir patiesiiba, un patiesiibu zinaat ir civilizaacijas meerkjis. Liidz tam veel taalu, un diez vai tik taalu cilveece tiks. Jo maldu celju un krustcelju ir leerums! Taadas, luuk, taas bitiites!:)

kjeeninjsj_Daavids (2012-08-07 09:20)      Archeoloogjijas faktu interpretaacijas gan nonaak pretrunaa ar DNS faktu interpretaacijaam, bet tas taads siikums, Dievsarvinju. Iisti nezinu cik tas svariigi. Manupraat neatkariigi no konteksta ir diezgan liels briinums un cieniijams pat tas fakts ka mees te varam un ir kam sarunaaties latviesju valodaa, ar ko arii muus apsveicu!
Un fantaazijas par pagaatni, varbuut pat taas miitiskosjana ir dabiska — katrai laivai ,lai taa buutu stabila ir vajadziigs balsts, kas gan tiesa — sapraatiigaa daudzumaa un stabilizeets..

fargo (2012-08-07 09:32)      ??? kas tie par precīzajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, kas liecina par BALTU ceļu no irānas? mistika! kāds ir spējis izdalīt baltus no indoeiropiešiem migrāciju laikā? Auklas keramikas kultūrā(3.gt. pmē) pirmo reizi ir iespējams izdalīt atsevišķās apakšgrupas, bet migrācijas laikā? emocionālos plūdus par kociņu un pļaviņu daiļo pielūgšanu nav vērts komentēt.
tagad par vājumu. ārkārtīgi vāji! neorganizēti un savstarpēji naidīgi tūkstošiem gadu. pirmkārt jau virzienā balti>līvi. es ceru, ka nav idejas, ka līvi savas zemes vēlējās atdot letgaļiem, kuršiem un zemgaļiem? šis naids saglabājās vienmēr. arī savstarpēji kari notika nepārtraukti un par to ir tiešas vēsturiskas liecības. lai arī sākumā līvi uztvēra vāciešu naidīgi, tas mainījās, jo vācieši varēja tikt izmantoti cīņai pret parējiem baltiem. priekš kam līviem bija tik ļoti vajadzīga mūra pils, kuru tie izprasīja vāciešiem uzcelt? aizsardzībai pret zemgaļiem, leišiem un legaļiem, kuri nepārtraukti uzbrukā vidzemes līviem. tie bija tādi regulāri sirojumi, kur gūstekņus neviens neņēma un ja ņēma, tad upurēšanai skaistās pļaviņās par godu visai tai dievību šļurai, kuru tu minēji iepriekš.
un cik vien tālu pagātnē sniedzas liecības, šeit dzīvojošie vienmēr maksāja kādam meslus, turklāt gan normaņiem no slāvu kņazistēm, gan normaņiem no skandināvijas. nekad ne otrādi.

fargo (2012-08-07 09:33)      nākamais. kad šeit parādījās vācieši, tad cik liels viņu skaits bija, kas 100 gados pakļāva lielāko daļu lv teritorijas? maksimums daži simti! daži simti un tas visdrīzāk ir pārspīlēts skaits. pamatotāka verisja, ka virs simta. savstarpējais naids starp šajā zemē dzīvojošajiem bija tāds, ka ar to bija diezgan lai pakļautu viņus pašus ar kaimiņu rokām, vispirms vienus, tad nākamos.
un tagad būtiski, lai ir priekštats.
kāda ir lielāka baltu tautu uzvara pār bruņniecību? Saules kauja, vai ne? Saules kaujā tika iznīcināts Zobenbrāļu ordenis, kurš pakļāva un pārvaldīja baltus. kā tev JurisK liekas, cik bruņinieku krita kaujā? 48. ČETRDESMIT ASTOŅI! tas bija VISS zobenbrāļu ordenis. puse simta bruņinieku.
tagad par varonību. zemgaļi un leiši bija varoņi? spried pats. kauja sākās bruņiniekiem negaidīti, tiem uzbruka 4 līdz 5 tūkstoši kareivju, bet bruņiniekiem līdzi esošie vasaļi - letgaļi, līvi un igauņi kopā bija skaitā ap 3 tūkstoši, sākoties kaujai bēga un kaujā palika šie 48 bruņinieki un aptuveni 200 pleskavas normaņu. tātad, 250 cilvēku pret 4 līdz 5 tūkstošiem. DIVDESMITKĀRTĪGS pārsvars! kā tur ir ar to varonību? divdesmit pret vienu?
uzvara baltiem(lietuviešiem) kritiski svarīga. bet kādas netiešas liecības šī kauja(lielākā!) sniedz un kādus secinājumus var izdarīt?
pāvesta sasauktais lielais militārais bruņniecības spēks lietuviešu pakļaušanai bija maksimums daži(divi?) simti bruņinieku. un tas bija lielākais eiropas feodālais spēks līdz šim sapulcinātais latvijas teritorijā. divi simti.
kāds bija galvenais iekarošanas izdošanās iemesls? savstarpējais naids. kā ir ar šo lietu 2012. gadā mūsu ērā? :) "latvietis latvietim latvietis"? nē?

daisy777(2012-08-07 10:30)  Vēstures vienkāršošana ir tumsonības pazīme.

Kas tad ir krievi? Batraki, ar kuru palīdzību varjagi ar Rjūriku priekšgalā uztaisīja savu impēriju, pār kuru,... nākamās atbildes