līdz kādam vecuma domājāt, ka jums viss izdosies?

un jūsu profesija izvēlētā ir vienāgā ko visas dzīves laikā strādāsiet, sapelnijāt labas atzīmes un esat starā par savu veikumu. šad tad esmu piefiksējis, ka profiņiem un topošajiem profiņiem galīgi nav prātā vēlme izzināt un saprast interesē tikai kā padjobku uztaisīt.

SpoguliitisTM    1 Ir veelme uzzinaat kaut ko jaunu. Pasham interesanti.

SpoguliitisTM    2 P.S. Njemot veeraa visas taas iespeejas ko muusdienas sniedz. Greeks neizmantot.

Selfconfident  4 2 Varu tikai atbildēt, no kura vecuma tā sāku domāt. Kopš piecēlos kājās un nenokritu uz dupša. Tā arī nav pārgājis.

kvarts    6 Kamēr darīšu, tikmēr varēšu.

langstinsh  9 2 eSMU Jauns-man mīlēt tīk!
Savu degunu bāzu iekšā un speciJāli nevienu nemācu...
Kurš nav špicku redzējis...nezina,kā knaģi svilst!

Tessa  11 4 visu laiku nevis domaju, bet zinu, ka izdosies, un arii shodien. un ta tas arii ir.

AivarsN  1 4 Kad ar godu ieliks kastē un uzliks vāku,tad gan vairs nekas neizdosies. Esmu apguvis ļoti daudzas profesijas un intensīvi turpinu mācīties jaunas. Viss dzīvē noder un ir ko saviem bērniem iemācīt. Visu mūžu strādāt vienu un to pašu darbu? Tas taču šausmīgi apnīk,ja nav iespējas izmantot savu radošo potenciālu un vienmēr apgūt ko jaunu.

Felde  7 3 Savā biznesa ....jobkas...nedrīkstu atlauties! Klientu loks stabils.viss izdodas...un ja kas sāk iet netā-jameklē vaina sevī! Kamēr ar prieku dari darbu.mācies no kļūdām-nevar neizdoties!😊

preilene  4 3 Joprojām esmu pilnīgi pārliecināta, ka izdosies viss. Un nekad nav bijis savādāk.

rihtigais  3 6 No savas pieredzes varu teikt, ka ´´apgrābstīt´´ daudzas profesijas ir tāda bada maize. Zolējot sev zābakus, šujot bikses, taisot mēbeles, remontējot dzīvokli, būvējot māju tu kaut ko ietaupi, varbūt izdari pat labāk, kā meistari´ni, BET tev naudas NAV. Tikai ´´šaurs´´ speciālists var veidot fantastisku izaugsmi profesijā, pieprasījums darba tirgū un labu algu, ar kuru pietiks visam.

burleska  6 1 Divas daļas jautājumam- jo tālāk, jo vairāk domāju, ka viss izdosies, bet nekad neesmu domājusi, ka man profesija ir vienīgais, ko darīšu. Plus vēl paškritikas līmenis pārāk augsts, lai jebkad būtu starā par savu veikumu.

Reds    5 Strādāju savā profesijā mazliet vairāk kā 10 gadus un joprojām domāju ka to nemainīšu, pareizāk sakot, šī doma tikai pastiprinās, kā arī izdošanās iespējas uz visādām lietām par tēmu tikai palielinās. Kapēc mainīt, ja kādi pirmie 5 gadi paiet lai apjēgtu profesiju, nozari un iespējas, kas tur ir.

"šad tad esmu piefiksējis, ka profiņiem un topošajiem profiņiem galīgi nav prātā vēlme izzināt un saprast interesē tikai kā padjobku uztaisīt." - šitais jau ir aktuālāk tiem kas ne taisās būt par profiņiem, ne tiem kas ir, bet tiem kas maina tās profesijas nepārtraukti un nav jāsatraucas par reputāciju vai jādomā ilgtermiņā.

gertrude  6 1 padsmit gadus strādāju savā profesijā un jūtos labi, lai gan ir bijuši arī citi darbi, pat sēnes Īrijā lasītas. un kā var nebūt vēlme ,,izzināt un saprast´´, ja tehnoloģijas iet uz priekšu un ja vēlies saglabāt darba vietu, jāiet laikam līdz un gribi vai negribi jāapgūst jaunais.

AivarsN    1 Dzīvojam mainīgā laikā. Bankrotē firmas,pat izzūd profesijas. Ne jau katram un uzreiz izdodas savu veiksmīgu biznesu uzsākt,bet strādāt kāda labā,nav perspektīvas. Tad nu nākas eksperimentēt,uzkrāt līdzekļus,lai vismaz mūža otro pusi var pavadīt mierīgi,dzīvojot tikai sev un darot to,kas tiešām patīk. Man izdevās. Pilnai laimei nevajag daudz naudas. Lai tikai pietiek galvenajam. Lai šobrīd dzīvotu laukos,ar vienu profesiju būs grūti,jo par visu pārējo būs jāmaksā. Grūti būs atrast klientus,ja proti strādāt tikai ar koku,metālu,vai mūrēt. Taču plaša profila meistaram vienmēr būs klientu rinda.

siikaa16  1 3 Līdz 16 gadiem domāju, tad sāka sanākt.

Discreta  3 2 Līdz gadiem 24. Tad sapratu, ka abloms. Jāpārvar daudz šķēršļu. Vajag vēl kaut ko. Tad uzradās bērni un visu sagrieza kājām gaisā.

fargo  1 1 vairums cilveku sapnjo, bet darbu nav un pat ja ir, tad neviens izdosanas talonus neizsniedz. dzive nav aprekinama stundas, kas pateretas, vai tik naivos horoskopos. nekas nestrada ta, ka tobris liekas. parak daudz varbutibu.
es atceros seshu stundu treninjus jauniba. nometnes, ediena talonus. vasaras jaunieshu bazes. bet ari tos krampjus, kad tirstbgribas, bet havaja pasedet nevar un kajas savelk krampi naktis vai tualete.
vai velak muziku, kam tiek veltitas 6 8 stundas diena, vairakus gadus un beidzot lietas sak sanakst, bet gadas tas un tas un nav neka, iznemot atminas.
tadas ... tadu ieguldijumu neviens neveic bez sapnjiem. bet dzive nestrada pec plana. dzive nav riga ogre vilciens.
labakie sapnji ir sikie, atstat kaut mazliet vairak, ka sanemts. tresais sapnis. gan bus.

Paula6    1 Ko izdomāju, tas arī šodien izdodas..šobrīd mācos spāņu valodu lai ceļotu uz to zemi. Bet vispār, esmu ļoti pateicīga saviem vecākiem, ka iemācīja strādāt un kaut kā tā ir sanācis dzīvē, ka, apgūstot vienu profesiju un iegūtas zināšanas, tas ir pamats nākamajai un to vieglāk iemācīties, apgūt, paplašinās redzesloks un tā esmu nonākusi līdz šodienai, kad daru to, kas patīk un manas intereses nevis mazinās, bet iet dziļāk. Cik ilgi? Kad būšu baltās čībiņās, nē, kurpītēs, tad gan laikam apstāšos. Bet autor, kas ir padjobka?

Geisha      Mašīnas remontēt noteikti nesākšu. Bet tapetes varu pielīmēt. Tas no vīriešu darbiem. Praktiski gandrīz visus sieviešu darbus zinu. Sava profesija gan esmu profesionālis, jo stāžs ir vairāk kā 30 gadi. Tā kā manā profesijā nepieciešams vākt kredītstundas, tad regulāri mācos. Lai cik nebūtu jocīgi, bet vienmēr ir ko iemācīties.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu