valodas bagātība
Cik nožēlojams vēcs joks:- Kas jauns ?
- Pats esmu jauns.
Interesanti, kurai valodnieku "bandai" "jāpateicās" par to ka no latviešu valodas "nozāgts" "naujš" ?
laikām visās indo-eiropeišu valodās tie 2 jēdzīni atdalīti : lietuviešiem : jaunas un naujas, poļiem : nowy un mlody, vāciešiem : junge un neu, angļiem : jung and new, utt
Valodas bagātību, manuprāt, vispirms noteica tās vārdu krājums.
Rondijs (2018-01-22 17:31) Tas nav tikai krievu val., angļu piemēram ir tāpat, par cilvēka augumu tiek lietots vārds: "tall" (apzīmē augstumu), nevis garumu ("long"). It kā sīkums, bet tāpat idiotiski.
anis (2018-01-22 18:41) Bet kā paliek ar"Long John"?
Gunars58 (2018-01-22 19:11) Gribi lai drinks ir "tall"? :)
lailux7 (2018-01-22 19:18) 2 Rondij, augstumu angļu valodā apzīmē ar "high". Un tas atbilst latviešu "augsts", ja runājam par cilvēka amatu, piemēram. Tas nederēs tavā vismīļākajā valodā. Šodien beidzam, nebasto! Rīt parunāsim par to, kāpēc svešvalodas ir jāmācās. Iesildīšanās jautājums: vai latviešu "garš" nav loģiskāk, ja izstiepies cilvēks ir, piemēram, 2 m gan stāvus, gan guļus?
Drole (2018-01-22 19:24) long johns ir siltaas apakshbikses...
Jurijs55 (2018-01-22 19:55)
Joens, jā forma "naujš" ir aizņemta, tad lai būtu sadalīti 2 pamatjēdzieni vārda "jauns", varētu eksistēt i forma"naujas", kāpēc ne ?. Starp citu, nekad nedzirdēju "naujš" lietojams. Izskatas, ka lai vispār uzzināt par to eksistenci bija jāsamaksā abonentmaksu letonikai.lv.
A Jūs, Lailux7 , vēl apgalvojāt ka "dzīvās valodas (ne)izdomā valodnieki". Izradās - letonika.lv izdomā. Taču, ja vārds "naujš" nepieder dzīvai "valodai" - tad tas ir "mironis", un es par to preti 9 "plusiem" Joensa atbildei liku savu "minusu" :)
Jurijs55 (2018-01-22 20:19) 1 Laba doma , Lailux7 , lai viņi šeit ievēstu nodalījumu "Valoda". Galu galā valoda ir tas kas mums pirmkārt šķīro no dzīvniekim - seskiem, utt :)
ocelots_parastais (2018-01-22 20:53) Manuprāt, jautātāja klikšķa vārds „naujš” ir manīts Janševska „Dzimtenē”, un ne jau ar nozīmi „jauns”.
ocelots_parastais (2018-01-22 20:56) 2 P.s. Iesaku jautātājam mainīt pārdzīvojamo tematu un pievērsties problēmai, kāpēc krievu valodā ir tikai vārds „maslo”, kamēr visās citās, vismaz man zināmajās, ir gan eļļa, gan sviests. Kasvainīgs pie šādas vslodas nabadzības?
arturo1963 (2018-01-22 20:56) Jaa,oficiaali valoda ir vienkaarsota,kaa pad.laiku tautasteerps,viens visai Latvijai.Tomeer ir atskiriibas novadu ,jaasaka,valodaas.Ne tikai konkreetu vaardu dazaadas izrunu nianses,bet tiesaam vienas vai liidziigas noziimes vaarda vairaakas izpausmes,t.i,vaardi.
Rondijs (2018-01-22 22:21) 2 lailux7 kad runā par izmēru pa vertikāli, tas vienmēr ir augstums. Cilvēks taču mērīts arī parasti tiek vertikālā stāvoklī. Bet par rezultātu saka tik un tik cm garš. Muļķīgi un nepareizi. Katram vārdam ir sava nozīme un pielietojums, un tas, ka visiem latviešiem valodā ir "iegājies" nepareizi, nekādi neliecina par tautas attapīgumu vai gudrību, vai vispār spēju nolasīt vārdu nozīmes.
Jurijs55 (2018-01-22 22:49) Ocelots, salīdzīnot pielietojuma biežumu no vienas puses "laiks" un "jauns" (latviešu, vai jebkurā citā valodā) mēdijos , literaturā, sarunvalodā, un no 2 puses "maslo", krievu valodā, es droši teiktu - 100:1. Dāžu jēdzienu saplūde 1 formā itīpāši krīt acīs ja tas attiecas uz tik plāši izplātītiem jēdzieniem ka "laiks", un "jauns".
ocelots_parastais (2018-01-23 10:30) 1 Jurij, nepārdzīvo par latviešu valodas nabadzību! Tev toties ir izdevies to bagātināt ar jaunvārdu „dĀži” un vēl daizudziem citiem līdzīgiem. P.s. Vēl nav redzēts ne latvietis, ne cits kāds, kuru mulsinātu vārds „jauns”´ . Tu esi unikāls. P.p.s. Cilvēkam, kuru tik ļoti uzbudina viņam svešas valodas problēmas, vajadzētu iegādāties vismaz rakstu korektoru.
Jurijs55 (2018-01-23 13:52)
Studeejoshus mulsinaa, tu par to nezinaaji.
Turpinot savienkaarshotiibas tendenci , piedavaaju pieskirt visiem darbiibas vaardiem garumziimi galotnee parastajaa pagatnes laikaa, (a tagatnejaa visiem atcelt) - savienkaarshot konjugaacijas. Studeejoshiem/shaam patiks.
lailux7 (2018-01-23 14:24) Labdien, Rondij... Tomēr nobastoji... tagad atlikušo mūžu mērīsi cilvēkiem augstumu, garumu un platumu.
AivarsN (2018-01-23 15:09) Jo senākas valodas un rakstības,jo vairāk tām kopīga. Ja ne gluži visa pasaule,tad baltā rase noteikti sazinājās vienā valodā un nebija atdalīti ar stingrām robežām. Acīm redzot,ne visiem jauno valodu izdomātājiem bija vienāts saprāta līmenis. Arī mūsu valodā vēl ne tik senā pagātnē tika nomainīti daudzi vārdi,kuri itkā esot ievazāti no vācu, krievu un vēl kādām svešvalodām. Bet ja nu nebija ievazāti,bet gan visām valodām kopīgi,kā ne mazums vārdu vēl tagad? Nepietiek tikai ar to,ka katra tautiņa drīkst dzīvot tikai tai stingri noteiktā teritorijā,kā tādā cietuma kamerā, vēl katrai jārunā savā,pēc iespējas atšķirīgākā valodā,lai grūtāk vienoties. Tieši tas pats ar senajām tradīcijām. Nu nebija tās ne ar ko būtisku atšķirīgas,pirms kristietības ieviešanas.
InJanis (2018-02-07 12:59)
Tautiesi !!!
Jebkura lieta,vieta attistas, pielagojas laikam,jebsu modernizejas.
Piem mes gandriz vairs nelietojam Padumju laiku passaprotamus ikdienas nosaciti zargona vardu.
Calis-coms,puika,jauns virietis.
Verkis-iekarta,ietaise
Bode-veikals,komerciestade.
Ij t.t., lidz bezgalibai.......
Raina vardiem sakot Izdzivos kas mainisies ( aptuveni )
Ja sanak paskaties vecas filmas,piem Zvejnieka dels (deres ari ar Pavulu )
Cik skaista, savadaka, gandriz dziedosa ir musu Latviesu valoda- butiba melodiska,skaniga,ka dziesma.
Tas nemaz nerunajot par agrakiem laikiem, kad nebija tehnologijas,kas ieraksta balsis.
Ja ir laiks un luste, palasieties gramatas ( ir pieejamas visas,ipasi lielakajas bibliotekas )
Vardene---Janinas Kursites redakcija ( svaigs izdevums )
Latvija no Abrenes lidz Zilupei ( Lettzemes vietvardi,pammata pilsetu,miestu nosaukumi ),svaigs izfevums
No sagakas literaturas legendarais profesora Endzelina darbs ( izdots 20tajos gados ) Vietas vardi.
Ta ka tautiesi, attistam sevi tadu musdienu netikumu ka.. lasit un domat -)))
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 37 (kopā 37) |