Ko jūs uzzinājāt un iemācījāties, kad dzīvojāt studentu dienesta viesnīcā?
Es protams jaunības spara pārņemts iestājos studēt un dzīvoju tautā sauktajā dienesta viesnīcā, protams domāju, jaunus draugus kontaktus sadabūšu būšu gudrs un veiksmīgs strādnieks savā arodā, pirmais, ko es tur uzzināju, ka esmu kautkāds lohs un nevienam nafig npš tava profesija un dzīves pieredze, tikai iedo uzpīpēt un ejam iedzert, tā nu tagad tirgoju vecas avīzes ar jauniem virsrakstiem.dagne 8 Muļķis pat baznīcā dabū pērienu- Tā var teikt par Jūsu pieredzi...
Blanche 1 Kopmītnes ir variants dzīvošanai ierobežota budžeta apstākļos, nevis akadēmija. Viens pluss ir-visu esi dzirdējis, gribi to vai nē.
Geisha Man kā rīdziniecei tāda izklaide aizgāja gar degunu.
Asenizators 2 Man kā kolhozniekam, liekas normāla padarīšana.
Pilskungs 6 Tautā par dienesta viesnīcu toreiz to nesauca viss, bet gan par kojām, un iemācīties tur varēja visu, kas dzīvē nepieciešams - no ceptiem kartupeļiem līdz meitenēm un kvantu mehānikai un savas tautas tikumu un netikumu iepazīšanai. Dzīvojot pie vecākiem, tādu pieredzi un kvalifikāciju iegūt nevarēja. Tā nebija tikai izklaide, bet arī vispusīgs (dažreiz sāpīgs) rūdījums. Bet ļoti noderīgs !
krumuzagis par tiem tautas tikumiem un netikumiem, man tur bija gan latviešu gan krievu plūsma, smejies vai raudi, es labāk bezpajumtniekam izmaksāju siltas pusdienas, ne tautietim no ciema paprasu kā veicās mācībās
Karmensita kojas... interesanti un noderīgi
Katmandu 6 Pats vērtīgākais, ko iemācījos - plānot savus izdevumus, iztikt ar to, kas ir, izdzīvot ar ierobežotiem resursiem, kā arī virtuvē pār plecu skatoties iemācījos gatavot daudz un dažādus ēdienus.
Araabs Kojas? Tie bija 6 foršākie gadi.Protams mācības reizēm traucēja izklaidi.
Heleena4 2 Iemācījos rēķināties ar citiem, runāt par problēmām nevis dusmoties, iztikt ar naudu, kas bija, plānot izdevumus.par uzdzīvi, izklaidēm - katrs pats iesaistās, cik grib, izvērtē, kas der vai neder, - tāpat, kā dzīvē.
kuks10 Tur iemācījies komunicēt ar citiem,redzēt dažādus ļautiņus no dažādiem Latvijas novadiem,labās neklātienes meitenes,kas pabaroja +neiztika arī bez saldā ēdiena..Pašlaik no tā nekā neesot,jo visi skrien kā traki.. un kopā bušānas vairs nav,katrs pa sevīm..
Marija_Anna Man liekas, ka viss notika tik dabiski , ka iemācīties būtībā nebija ko. Varbūt tas bija tieši tā laika sākums, kad sāku iztikt ar savu nopelnīto naudu. Rēķināties tikai ar sevi. Dzīvot kolektīvā . Bet tas nebija nekas jauns. Jau 8gadīgajā un vidusskolā dzīvoju internātā.
Kvarta Rēķināties ar citiem iemācies līdz ar pirmo elpas vilcienu-ja tev ir brālis. Dzīvot kolektīvā nav vispār jāmācās. Ēst gatavot iemācījos tā pa īstam tikai vecumā 30+, bet tad ar glanci, nevis makaroni pa flotski. Cik badā jābūt, lai uzprasītos cienāties:) Es reiz pirms daudziem gadiem uk pirmās 2 nedēļas iztiku gandrīz bez nekā-principā.
Kvarta Ar to kolektīvu ir tā-kas tas par kolektīvu, kura vērtības tik krasi atšķirās no tavējām, ka čerez ņemogu jāpielāgojās. Dzīve ir īsa! Tāpēc katru brīvo mirkli pavadi tikai ar radniecīgām dvēselēm, pārējām dvēselēm būs pret tevi izturēties likuma noteiktajā kārtībā, ja ne-ar somiņu pa galvu DDD