Par izglītību Latvijā - vai par pedagogiem aiziet netalantīgākie?

Teleskops    2 Nepiekrītu. Muļķus nerada neviens. Bet gan paši sevi. Ja negrib mācīties (mācīties, nevis zubrīties), tad neviens neiemācīs. A mācības ir visu mūžu - pašam, no situācijām, momentiem utt. Ja dunduks, tad paša vaina, un nevis učiku, valdības, kaimiņu utt.

limonija      Var jau muldēt, bet neviens vēl dzīvē bez skolotāju palīdzības nav izticis...Kā var tik vajadzīgu profesiju tik ļoti nicināt un tiražēt tamlīdzīgus murgus? Nu metiet līkumu LV izglītības iestādēm un ejiet uzreiz uz Oksfordu, dižgari - tad muļķība nedraudēs:D Tikai tāds sīkums kā iestājeksāmeni plus finanses...;)

fargo      interesants raksts. tā īsti neatradu, kam varētu nepiekrist.

varbūt komentārs par lielo amerikāņu zinātnieku daudzumu. tas nav tāpēc, ka asv skolās apgūstamā viela ir vieglāka vai labāk sabalansēta. iemesli tam citi.

par mūsdienu izglītību. tai var gan izšļūkt cauri, bet var arī apgūt. daudzi izvēlas viņuprat vieglāko. īpaši, ja tāda iespēja ir. man zināmās programmās bija daudz ūdens. specializētajās nē, bet ievada programmas gan. faktiski varēja tās izlaist pa 90%, ja ne vairāk un ķerties pie lietas. bet, iespējams, man tads iespaids dēļ manas konkrētās situācijas.

fargo      izlasi rakstu, limonij. tas nav kaut kās antipedagogu raksts. autors vnk to tā redz. varbūt.

dogville    1 Izlasiiju jau no riita rakstu.Pirmaa doma,ka vareetu buut laba Izgliitiibas ministre,otraa doma,ka noeediis muusu stagnaati bez saals...labi,ka beerni izaugushi,bet mazbeerni veel nav-jo taalaak,jo lielaakas auzas ar izgliitiibu.
Dziivoju kaiminjos ar skolotaaju-sievieti ap 35.Taa IR diagnoze,lai man labi pedagogi piedod.

limonija      Izlasīju. Pirmkārt, intervētā persona pati vairāk skolā nestrādā - privātskolotāja ir pavisam cits statuss. Tad nav ko taisīt kolēģiem uz galvas, ja pati nevarēji ratus pavilkt;) Par pārblīvēto mācību programmu piekrītu - bet lauri par to pienākas IM, nevis pedagogiem. Par zinātniekiem - muļķīgi salīdzināt LV ar ASV, turklāt mūsu zinātnieki nesalīdzināmi sliktākos apstākļos rada patiešām pasakainas vērtības(pretvēža zāles) - par to viņiem kājas jābučo, nevis jāšimpējas...Tāpat par to sestklasnieku spēju uzrakstīt maģistra darbu - pat smiekli nenāk...Viņi lieliski spēlē datorspēlītes, bet reti kad māk tekstu datorā sakārtot, nemaz nerunājot par darbu ar avotiem(Google kā vienīgais avots nederēs). Nu vulgāra provokācija tas raksts - ar mērķi pakaitināt - pat nezinu, ko - skolotājas? Nu ejiet, velciet to vezumu, ja ir akna, bet netaisiet uz galvas tiem, kas strādā nebūt ne ideālos siltumnīcas apstākļos, bet, ja alkstat ko reformēt, tad sāciet no pareizā gala - no galvas joprojām pūst tā zivtiņa...

Samurs      Limonij
Nekādā gadījumā nesaku nevienu sliktu vārdu par Skolotājiem - man ir veicies, ir tādi bijuši, bet... tas jau nav pretrunā ar to, ka tagad arvien mazāk uz skolu aiziet tie, kam ir skolotāja dotības.
Ir tāda lieta kā Iespējamā misija, kurā piesakās tie, kam "it kā" ļoti patīk skola, bet... pēc tā projekta skolā paliek mazāk par 1/6...
(Par rakstu - drīzāk problēma ir nevis apjomā, bet laika veltīšanā fundamentālajām lietām - ja nemaldos, tad gan matemātikai, gan valodām stundu skaits tika mazināts uz ētiku, kristīgo ētiku un tml. rēķina)

riks      nevis tam komentāram var piekrist, bet tai domai, kura izteikta komentā var piekrist vai nepiekrist!

Ton_Etoile      Diemžēl tā ir taisnība, ka lielākā daļa, kas izvēlas studēt pedagoģiju, nekur citur netiek vai arī nevar saprast ko paši grib. Bet ne visi. Daļa no tiem, kas uz skolu iet strādāt, jo tas ir aicinājums, drīz vien to pamet. Un kāpēc? Tas ne vienmēr ir atalgojuma, bet nesakārtotās izglītības sistēmas dēļ, kuru pamatā "veido" ierēdņi, kas prot tikai papīrus kārtot. Tāpat patīk mums paķert kaut ko no citu valstu pieredzes, neko dziļāk neizanalizējot, piemēram, rakstā pieminētā ASV. Kāpēc tieši būtu jāņem ASV kā piemērs, ja tepat Somijā ir viena no labākajām izglītības sistēmām? Varbūt to labāk paanalizēt?
Bet kopumā, izglītības sitēmu jau neveido tikai skolotāji un ierēdņi, bet gan visa sabiedrība.

Mavs    1 Latvijas izglītība ir debilizējusies jau gandrīz līdz amīšu līmenim.
Tas jau arī ir daļa no Latvijas okupācijas plāna - gudri cilvēki šeit nav vajadzīgi. Vajadzīgi tikai debīliķi, kas TVNET komentāros prot visur saskatīt Kremļa roku. Jāsaka, ka viņu plāns perfekti strādā.
A par debilizāciju ... ilustrācijai viens mazs piemērs :

"manos laikos" vēsturē eksāmenā jautājums skanēja tā : "Nosauciet prezidentu, kurš pārstāvēja ASV Potsdamas konferencē !" - un tev bija jāzina, ka tas bija Harijs Trumens

Šobrīd šis pats jautājums ir noformulēts sekojoši "Izvēlēties no zemāk minētajiem uzvārdiem prezidentu, kurš pārstāvēja ASV Potsdamas konferencē !"

a) Kārlis Ulmanis
b) Josifs Staļins
c) Harijs Trumens
d) Vinstons Čerčils

Uztvērat domu, kāpēc tagad visi tik gudri ? :)

DAfrika      Par cik matemātikā un literatūrā, latenē utt pamatus apgūst līdz 6 klasei, tad nekāds brīnums tur nav, ka sestklasnieks uzrasta maģistra darbu, jo pamati jau zināmi, tikai vienkārsotā formā!
Gribat sevi uzskatīt par muļķiem, nu uzskatat. Es sevi par samērā normāu un gudru pieņemu un uzskatu!

caress5      Par to, ka nemäca vajadziigo, bet liek kalt nevajadziigo, bütu grämata jäsaraksta! Iedomäjaties cilveeku, kursh visu müzhu iet no 4 liidz 7 klasei; un tädam jüs uzticat savu beernu!!!
Kas tädam vispär var büt galvä??? Izgliitiibas ministrijä nav labäki.
Lodiishu pildspalva kropljo mugurkaulu, jo iikshkjis aizsedz lodiiti un beerns ir spiests sagäzties uz kreisä ekonja, lai redzeetu, ko raksta.

janisb      Latvijas izglītības problēma ir nevis apgūstamās informācijas daudzums, bet gan tādi skolotāji, kā raksta autore, kas paši savu priekšmetu nejēdz, kur nu vēl kvalitatīvi iemācīt citiem, īpaši bērniem. Ja paņem amerikas iedzimto zinātnieku skaitu pret iedzīvotāju skaitu, tad tas tas būs padsmit reizes mazāk kā Latvijā. Latvijai, atšķirībā no ASV, nav pa kabatai importēt 30..40% zinātnieku no citām valstīm. Latvijas izglītības sistēma sen jau brēc pēc kārtīgas kadru tīrīšanas un regulārām kvalifikāciajs pārbaudem labāk 5 skolas ar kavlitatīviem skolotājaiem nekā 15 skolas ar 2..3. Tā saucamās "lauku skolas" vairāk ir sociālā pabalsta forma nevis kvalitatīvas izglītības iestāde.

hannaaste      padomju izglītības sistēmai nebija nekādas vainas,atlika no tās izņemt ideoloģiju un politiku, salikt iekšā jaunākās nostādnes un viss būtu ok. tikām pie universāla sākuma komplekta uz jebkuru augstskolu, gadā 7 eksāmeni, biļetes + 4 iestājeksāmeni= esam dzīvi. intelekts, griba, darbaspējas un veselība bērniem krīt, dauzonība un ģimenes problēmas aug. tas tiesa, tāpat kā fakts, skolu vadības personāls nevēlas ņemties ar grūtajiem bērniem, viss paliek uz skolotāja kakla. kamēr sabiedrība nebūs gatava atzīt savas kļūdas, nevajag "šaut uz pianistu" jeb skolotāju vien.

Ton_Etoile      janisb (2014-08-31 18:39) viedoklis

"paši savu priekšmetu nejēdz, kur nu vēl kvalitatīvi iemācīt citiem" : tur jau tā problēma, ka tiek gaidīts, ka kāds tagad ņems un mācīs (neapgalvoju, ka tāda bija komentāra doma, bet gan sabiedrības nostāja), bet diemžēl iemācīties var tikai tad, ja PATS PRAKTISKI arī darbojas. Skolotājam ir jāspēj radīt kvalitatīvu pamatu no kā bērns var mācīties. Primārās ir PEDAGOĢISKĀS spējas, jo tieši perfekta sava priekšmeta nepārzināšana var skolēniem palīdzēt mācību procesā. Un ne tikai. Parādīt arī to, ka neviens no mums nav perfekts un ka no tā nav jākaunas.

disneja    1 Piekrītu janisb
Tā saucamās "lauku skolas" vairāk ir sociālā pabalsta forma nevis kvalitatīvas izglītības iestāde. Un jau vairāk kā 20 gadus.
Ir strādāts arodvidusskolā, kur vairums bērnu nāca tieši no "lauku skolām". Pamatu nekādu.
Speciālos priekšmetus skolēni apguva bez problēmām, jo biju izstrādājusi mācību materiālu untas, katras nodarbības sākumā tika audzēkņiem izdalīts. Jaunieši nenodarbojās ar ātrrakstīšanu, bet gan ar praktisko piemēru risināšanu. Un nevienam neradās problēmas, jā kāda iemesla pēc bija kavēta skola. Katrs savu materiālu saņ´´ema un varēja apgūt mācību vielu.
Diemžēl, iegūstot papildus izglītību maģistratūrā, nācās secināt, ka arodvidusskolas audzēkņi vairākus priekšmetus apguva daudz augstākā līmenī, kā augstskolas maģistranti ( teorētiķi turpina mācīt teoriju citiem)

Fotoman      Izglītības probléma ir tā, ka tā akcentus liek uz faktu iekalšanu, nevis attīsta skolniekos domāšanu.

janisb      =>Ton_Etoile Ja skolotājiem vajadzētu nolikt eksāmenu savā priekšmetā (tādu pašu, kā jāliek skolēniem pabeidzot skolotāja mācīto kursu), tad gatavs saderēt ka vismaz 30% šajā eksāmenā izkristu un vēl vismaz 20% knapi dabūtu sekmīgu atzīmi. Rīgā protams situācija ir daudz labāka, bet ar ne visās skolās.
Bet nāksies tevi apbēdināt par skolotāju pielietojumu, tieši tā "ņems un mācīs" viņiem arī būtu jādarbojas, par to viņiem maksā "algu"
Dimžēl smieklīgā alga atstāj skolotāju rindās tikai zemas kvalitātes speciālistus (ar retiem izņēmumiem) un direktori priecīgi, ka vispār kāds strādā, lai tik skolu neaizklapē...

disneja      Tikai nevajag runāt par skolotāju "smieklīgo algu". Tā jau ir pedagoga problēma, ja viņš ir ļoti šauras specializācijas un tāpēc nesanāk slodze. Un patiesībā te jau arī tas, ko teica Janisb. Skolu skaits. Cik var gribēt mazā lauku pamatskolā, kur pirmajā klasē ir 4 bērni un visā skolā kopā 56. Tā ir līdzekļu izšķērdēšana.

ucibucis29      Rakstu izlasīju. Autore grib, lai Latvijā māca to pašu neko, ko ASV valsts (valsts!) skolā. Pāris gadus atpakaļ bija skandāls, ka ASV valsts skolu beidzēji neprot lasīt.

Jautājums, kāpēc autore nevēlas Latvijā tādu izglītības sistēmu kā ASV un Eiropas privātskolās? Vai arī kā Japānā. Tur prasības daudz augstākas, apgūstamās vielas apjoms daudz lielāks. Abiturienti studē labākajās koledžās un universitātēs.

Iespējams, iemesls ir tas, ka pašas bērni netiek mācību vielai līdzi.

joens Tiem, kas naudu liek priekšā - vai nu mēs iegūstam izglītotus jauniešus vai arī "p!sam kapeiku" un izglītība kā tāda paliek kādā 4.plānā.

Ir problēma... nākamās atbildes