Mobings - atklāts, pshiholoģisks terors klasē.
Skolnieka nesodāmības visatļautība attiecībā pret skolotāju. Skolotājs tiek novests līdz nervu sabrukumam. Skolas direktore atklāti ignorē šādu problēmu. Kādas metodes ieteiksiet problēmas risināšanai?
lasminaxxl (2016-11-09 13:43)
1
Man skolas laikā vispār bija īpašs talants , vienmēr biju gatava uz visādām izdarībām . Metodiskajā kabinetā zināju katru naglu grīdas dēlī un katru spraudziņu griestos, tur biju ļoti bieži. Mammu regulāri sauca uz skolu, man lika solīties, ka vairāk nekas tāds neatkārtosies. Es nesolijos. Reiz mamma mājās ar mani nopietni runāja, prasija, kapēc kabinetā neatbildu direktoram, kapēc nesolos labi uzvesties. Bet kā lai solos, ja skaidri zināju, ka neizpildīšu. Priekš manis skolas iekšejās kārtības noteikumi nedarbojās, man un man līdzīgajiem bija savi noteikumi. Kad pati skolā strādāju, daudz maz labi sapratos ar bērniem, man viņus bija vieglāk izprast, bijām kā draugi.
Katram savs raksturs, ne vienmēr pa spēkam to izmainīt.
uusins (2016-11-09 14:25)
10
Daļēji piekrītu LaskovijMerzavec, 09:02. Man arī bija "sanācis", ka izsmeju kādu skolotāju. Pamatskolā. Tikai, salīdzinoši ar mūsdienām, tie bija pavisam nevainīgi jociņi. Toties mammai vienmēr bija jautri, lasot šīs piezīmes DG :D
Es, joprojām, uzskatu, ka pamatu pamats ir ģimenē. Ja vecāki bērnus pratuši tikai uztaisīt, bet vēlāk neatrodu tiem laiku, sākas lielas problēmas. Jo bērnam vecāki ir VA-JA-DZĪ-GI! Bērns sāk pievērst apkārtējo uzmanību, kā māk, kā prot.
Neviens nepiedzimst ne par nelieti, ne noziedznieku, ne izdzimteni. Kļūst gan
Viliendi (2016-11-09 15:15) 4 Piekrītu ,ka skolotājiem un direktoram jābūt vienai komandai- ja ne ,tad jāmaina vai nu nskola vai direktors.Otrs- jāliek lietā izdoma- skolotājam jābūt gudrākam par sīko perdeli..vārdu sakot kā viņa dzīvi padarit neizturamu.
Bazhix (2016-11-09 16:24)
6
skolotājam jābūt gudrākam par sīko perdeli..vārdu sakot kā viņa dzīvi padarit neizturamu.
--------------
Šim nepiekrītu, precīzāk otrajai daļai :)
Karš nav nekāds risinājums. Ja netiek galā, vnk izmest no klases, lai nav jākomunicē :) Ja tā nedrīkst, bet ļoti, ļoti vajag, tad var. Zinu, ka mums bija skolotāji, kas teica, ka ja neinteresē tēma, mierīgi var iet uz parku spēlēties. Kontroldarbs būs pēc 2-3 dienām, tad ar prieku gaidīs atpakaļ :) Dīvaini, ka neviens tā arī nekur negāja. Un arī tad, ja stundā spēlēja kārtis, to darīja tā, lai netraucētu nedz skolotāju, nedz tos, kas mēģināja šo vielu apgūt (vai vismaz izlikās, ka apgūst) :)
P.S. Tas, protams, ja ar mobingu netiek saprasts, ka skolēns ir gudrāks par skolotāju attiecīgajā tēmā, tādējādi "graujot" skolotāja autoritāti un novedot viņu līdz nervu sabrukumam :) Arī tādi skolēni ir, taču ar viņiem kaut kā vienmēr var panākt kompromisus :)
Momo (2016-11-09 18:27) 1 man vienmēr ir bijusi patiesa vēlme iet pret sistēmu. skolā biju no tiem, kas sēdēja pie direktora uz mazgāšanu. bet toreiz nepatika attieksme, ka mēs, skolnieki, kas nestaigājam pa olimpiādēm, esam mēsli jau tāpēc vien, ka nav desmitnieks. riebās augstprātīgi skolotāji, kas bieži vien bija nulles kā pedagogi, kam jāspēj vielu izskaidrot. bija pāris stingrie skolotāji, kas mēdza būt pat ļoti asi. kaut kādā dīvainā veidā viņi tomēr tika cienīti, jo spēja paskaidrot, būt pārliecinoši, būt taisnīgi un pie laimīgā gadījuma neuzkrītoši paslavēt. tagad bērns iet tajā pašā skolā - nekas nav mainījies, vide ir visai iedomīga. jau pirmajā mēnesī visa klase pēkšņi kļuva par krimināliem elementiem, kaut iepriekš pamatskolā slavēti kā klase kā komanda, radoši un izdomas bagāti bērni.
Bjarka (2016-11-09 19:44)
1
Ļoti reti, kad dažādos dzīves sarežģījumos, problēmās, konfliktsituācijās vainīgs ir tikai tas otrs..
Ļoti reti, ja tas, kuram kaut kas rada problēmas un ja viņš uzņemas atbildību un maina kaut ko sevī, meklē un atrod vainu sevī un pamaina uzvedību, attieksmi, ļoti reti nekas nemainās..
Bērni skolās lielākoties ir ir gaiši ..un būs tādi vienmēr..jo viņi ir bērni.. tās ir manas domas un mana pieredze..
kolakola (2016-11-09 20:17) 3 Bērni ir ļoti labi psihologi un bariņā viņi ātri izkož pasniedzēja jūtīgās vietas. Parasti jāmainās ir tam, kuram ir problēmas.
limonija (2016-11-09 20:34)
2
Ja var novest līdz nervu sabrukumam, tad noteikti ir bijušas problēmas jau iepriekš un šis nav pirmais kļūmīgais gadījums. Piekrītu, ka šajā profesijā izdegšana ir bieži sastopama parādība. Karot nav jēgas. Jāņem pauze un jāpārvērtē situācija. Varbūt tiešām pietiek strādāt šajā profesijā, kamēr reputācija nav neatgriezeniski sabojāta - pareizajā laikā aiziet arī ir jāmāk. Atceros vienu ļoti cienījamu angļu valodas skolotāju(kolēģi), kura skolā strādāja vēl ļoti lielos gados - viņai bija dzirdes traucējumi, kurus, saprotams, audzēkņi nekrietni izmantoja savās interesēs...Pirms tam viņa bija lieliski nostrādājusi ilgus gadus, bet beigās nevarēja vairāk klasi savākt - nu nevajag šādus "varoņdarbus", jāaiziet laicīgi.
P.S. Chris - Tu ļoti maldies, ja domā, ka skolotājas jūtas galīgi "pazudušas" citās darba sfērās - gluži otrādi - atšķirībā no daudziem - viņas ir pieradušas visu mūžu mācīties un apgūt jaunas lietas. Nezinu nevienu bijušo kolēģi, kurai nebūtu izdevies pēc aiziešanas no skolas iekārtoties sakarīgā darbā.
Bjarka (2016-11-09 20:52) 1 Skolas lietās un dzīvē vispār svarīga cilvēka/pedagoga nostāja, ja viņš jebko dara ar labestību un sirdssiltumu azotē (negribētos lietot vārdu mīlestība), lietas tad risinās citādi nekā tam cilvēkam, kurš cīnās uz dzīvību/nāvi... cīnās par varu un savu taisnību pēdējiem spēkiem..uz visu banku..
janisb (2016-11-09 23:25) Klasē kā vilku barā, tikai viens var būt vadonis, skolotājam cits darbs jāmeklē...
LaskovijMerzavec (2016-11-10 00:06)
1
Nu redz Joson.. piemērs iz dzīves. Skolā atnāk divi jauni skolotaji, tikko beiguši universitāti. Abiem vecums vienāds. Pirmo, klase vnk ignorē un dara ko grib, līdz pat skolotāja iekaustīšanai, ja tas daudz sprēgā. Pie otra skolotāja pilnīgi pretēji - visi mācās, reti kāds sprēgā.
Manuprāt secinājums pilnigi redzams. Kā klase uzvedās un ko dara ir tieši atkarīgs no skolotāja prasmēm, netikai mācāmā viela, bet arī kontakta veidošanu ar skolēniem.
Starp citu, piemērs, ir no padomju laika skolas. Mūsu laikos diezvai kāds atļautos pacelt roku pret skolotāju.
/.. un tas nebūt nav vienīgais piemērs, kuru varētu minēt.../
ivars1951 (2016-11-15 06:57)
Pirmkārt, problēma ir ielaista, ja jau pedagogs ir novests līdz nervu sabrukumam, līdz ar to diez vai būs iespējams kāds labs risinājums.
Otrkārt, pedagogam ir jābūt spējīgam atrisināt konfliktsituācijas jau to rašanās sākumā un individuālā kārtībā bez klases audzinātāja un direktora iejaukšanās, vēlams nerīkot cirku klases priekšā, saglabājot savu pašcieņu un cienot savu pretinieku - skolēnu.
Treškārt, izskatās ka šim cilvēkam ir jādomā par atteikšanos no darba ar skolēniem, vai jādarbojas kā privātskolotājam, skolas maiņa visdrīzāk neko nedos, jo ja cilvēks ar savu stāju, darbību un personības starojumu nespēj iedvest skolēniem cieņu pret sevi, tad nevajag mocīt ne sevi ne savus skolēnus.
Ceturtkārt, skolēni ir jāmīl, jāciena,neturot ilgi ļaunu prātu uz viņiem un jāspēj piedot viņiem viņu izlēcieni, nevis jākaro ar viņiem pēc principa kurš kuru un jāspēj arī atzīt savas kļūdas un jāspēj arī palūgt piedošanu.
Piektkārt, sabiedrība ir tāda kāda tā ir, mainās lēni un ne vienmēr tajā labākajā virzienā, tāpēc pedagogiem nekas cits neatliks kā paļauties uz savu sirds gudrību, prātu, intuīciju, dzīves un darba pieredzi, veidojot saskarsmi ar saviem skolēniem un risinot saskarsmes problēmas.
mellene_x (2016-12-02 19:52) manos pusaudža gados, mums bija it kā trakākā klase skolā... un tā arī bija,..varējām maigu dvēseli novest līdz nervu sabrukumam,..vnk, reāli besīja, ka ne par ko sāk histērjijā uz kādu bļaut.. parasti tās ir učenes, spalgās, pretīgās balstiņās...un bija skolotājas ar STĀŽU...kuras vnk aukstasinīgi mūs savaldīja un ieinteresēja mācāmajā priekšmetā. Secinājums- par skolotāju jābūt dzīves aicinājumam, visi neder būt skolotāji.
Kristine_78 (2016-12-09 00:11) Ir redzēti līdzīgi tipāži, visur pirmie un citiem izredžu būt pirmajiem nav.
lapsina12 (2017-01-08 05:35) bērnu audzina vecāki līdz 5 gadu vecumam.tālāk neviens neko palīdzēt vairs nevar. pāraudzināšana nedarbojas.pie tam bērns šobrīd ir sabiedrības spogulis. kā vecāki attiecas pret skolu, tāda ir bērna attieksme. jā , kad mēs mācījāmies arī bija dažādi skolotāji, bet viņi bija skolotāji. par učenēm neviens nesauca, ar skolēniem neviens nebrāļojās. uz tu nesauca. skola ir vieta, kur bērns mācās.audzināšanai jābūt ģimenē. šobrīd skolās ienākusi pašplūsmā palaistā paaudze, kuru vecākiem daudz citu svarīgākas lietas darāmas.
neonilla (2017-01-28 12:19) Bērni ir vecāku spogulis.Bērni aug kā mežoņi džungļos vecāku pavadībā, neapmeklē teātrus un ja arī apmeklē neprot uzvesties, neeksistē aizliegums iet pāri plānam upes ledum un t.i neeksistē vārds "nedrīkst". Skola nav pāraudzināšanas iestāde un skolotājam ir jārespektē citu skolnieku vēlme tiešām mācīties un lai pāraudzinātu nav stundu tarifikācijā ieplānots.
sundaymorningcoffee (2017-02-07 22:44) Skorpij, tas Tev viens tāds gadījums vai vairāki? Ja ir trāpījies viens mūdzis, tad problēma ir bērnā. Mēģini saprast, kas varētu būt par vainu, un attiecīgi reaģēt. Ja sistemātiski, tad sāc domāt par to, ko Tu varētu darīt citādi. Katrā gadījumā, veiksmi!
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 37 (kopā 37) |
Kurs prot atrisinat teksta uzdevumus 7 klasei? (19)